Saņēmēji
- Vietējas, reģionālas, valsts iestādes vai citas struktūras ar publisku interesi
Dalībvalstis
ES un IPA valstis: BG, HR, CY, CZ, EE, EL, HU, LV, LT, MT, PL, RO, FR, IT, SK, SI, FR, GR, IT, ME (Melnkalne), Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija un RS (Serbija). Potenciāli jebkura cita dalībvalsts vai IPA valsts pēc dalībvalsts lūguma, atkarībā no resursu pieejamības un ar JASPERS koordinācijas komitejas piekrišanu
Saņēmēji
- Vietējas un reģionālas iestādes vai citas publiskas struktūras un šādu struktūru grupas (tiesību subjekts ar publiskā pakalpojuma uzdevumu, ko kontrolē publiska iestāde un vairāk nekā 50% apmērā finansē publiski avoti)
Dalībvalstis
ES-28 un tās aizjūras valstis un teritorijas
Prioritārās jomas
Tehniskās palīdzības projekti (TP projekti) var ietvert šādus projektus:
1. Projekti SDP un SIP sagatavošanai (TP-SG)
Šo projektu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu, lai pieteikumu iesniedzēji varētu sagatavot SDP vai SIP maksimālajam LIFE finansējumam 70 000 eiro apmērā. Tie ir turpinājums tehniskās palīdzības projektiem, kas finansēti LIFE 2014.–2020. gada programmā.
Saņēmēji
- Vietējās un reģionālās iestādes;
- Publiskās un privātās vienības, kas darbojas to vārdā (piem., sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, sabiedriskā transporta sniedzēji, sociālo mājokļu apvienības)
Dalībvalstis
ES28
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms (TPM) ir svarīgs rīks, kas nodrošina taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, šajā procesā nevienu neaizmirstot. Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) ir viens no trim pīlāriem (līdztekus InvestEU taisnīgas pārkārtošanās shēmai un Publiskā sektora aizdevumu mehānismam). Tas kā jaunais kohēzijas politikas instruments atbalsta teritorijas, kuras pārkārtošanās uz klimatneitralitāti skar vissmagāk, lai novērstu reģionālo nevienlīdzību.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kura budžets 2021.–2027. gadam ir 99,3 miljardi eiro, sniedz svarīgu pienesumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tostarp palīdz īstenot strukturālās reformās šajās jomās.
Fonds ir viens no stūrakmeņiem, kas palīdzēs atgūties no koronavīrusa pandēmijas un risināt ar darbaspēka līdzdalību, izglītības un veselības aprūpes sistēmām un padziļinātu nevienlīdzību saistītus jautājumus.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) mērķis ir stiprināt ekonomiku un sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, novēršot atšķirības starp tās reģioniem. 2021.–2027. gadā tas veicinās ieguldījumus viedākā, “zaļākā”, savienotākā un sociāli atbildīgākā Eiropā, kas ir tuvāka saviem iedzīvotājiem.
ERAF darīs pieejamus ieguldījumus, lai Eiropa un tās reģioni kļūtu:
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) ir ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instruments, kura mērķis ir atrisināt konkrētas problēmas lauku apvidos. Valdība ieceļ pārvaldes iestādi, kuras uzdevums ir informēt iespējamos saņēmējus par pieejamo atbalstu, tā saņemšanas noteikumiem un ES finansējuma līmeni.
Kohēzijas fonds sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju nesasniedz 90 % no 27 ES dalībvalstu vidējā IKP līmeņa, lai stiprinātu ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Kohēzijas fonds atbalsta ieguldījumus vides un Eiropas transporta tīklu jomā, ja transporta infrastruktūra ietilpst TEN-T sistēmā.
KF var izmantot arī finanšu instrumentu formā.
