Inovāciju fonds ir viena no pasaulē lielākajām finansēšanas programmām, kas veicina inovatīvas zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas. Tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieguldīt tīrā enerģijā un palīdzēt rūpniecībai kāpināt ekonomisko izaugsmi, radīt vietējas un nākotnei piemērotas darbavietas un stiprināt Eiropas kā tehnoloģiju līderes lomu pasaulē.
Tas tiek panākts, publicējot uzsaukumus piedalīties lielos (>7,5 milj. EUR) un vidēja mēroga (<7,5 milj. EUR) projektos par šādām tēmām:
Mehānisms veicinās atjaunojamo resursu rentablāku ieviešanu ES, it īpaši apgabalos, kur dabas resursi ir vieglāk pieejami vai kur tam ir piemērotāki ģeogrāfiskie apstākļi.
Mehānisms apvieno valstis, kas brīvprātīgi veic iemaksas mehānismā (ieguldītājas dalībvalstis), un valstis, kas piekrīt jaunu projektu būvniecībai savā teritorijā (uzņēmējas dalībvalstis). Taču starp ieguldītājām dalībvalstīm un uzņēmējām dalībvalstīm nav tiešas saiknes vai sarunu, kā to pieprasa citi ES sadarbības mehānismi.
Priekšrocības ieguldītājām dalībvalstīm:
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā.
Papildus dotācijām EISI piedāvā tādus inovatīvus finanšu instrumentus kā garantijas un projektu obligācijas. Šie instrumenti rada būtisku sviras koeficientu, izmantojot ES budžeta līdzekļus, un paātrina papildu finansējuma piesaisti no privātā sektora un citiem publiskā sektora dalībniekiem.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms (TPM) ir svarīgs rīks, kas nodrošina taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, šajā procesā nevienu neaizmirstot. Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) ir viens no trim pīlāriem (līdztekus InvestEU taisnīgas pārkārtošanās shēmai un Publiskā sektora aizdevumu mehānismam). Tas kā jaunais kohēzijas politikas instruments atbalsta teritorijas, kuras pārkārtošanās uz klimatneitralitāti skar vissmagāk, lai novērstu reģionālo nevienlīdzību.
Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kura budžets 2021.–2027. gadam ir 99,3 miljardi eiro, sniedz svarīgu pienesumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tostarp palīdz īstenot strukturālās reformās šajās jomās.
Fonds ir viens no stūrakmeņiem, kas palīdzēs atgūties no koronavīrusa pandēmijas un risināt ar darbaspēka līdzdalību, izglītības un veselības aprūpes sistēmām un padziļinātu nevienlīdzību saistītus jautājumus.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) mērķis ir stiprināt ekonomiku un sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, novēršot atšķirības starp tās reģioniem. 2021.–2027. gadā tas veicinās ieguldījumus viedākā, “zaļākā”, savienotākā un sociāli atbildīgākā Eiropā, kas ir tuvāka saviem iedzīvotājiem.
ERAF darīs pieejamus ieguldījumus, lai Eiropa un tās reģioni kļūtu:
EJZAF darbojas no 2021. līdz 2027. gadam un atbalsta ES kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) un ES starptautisko okeānu pārvaldības politiku.
EJZAF atbalsta inovatīvus projektus, kas sekmē ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu.
It īpaši tas veicina:
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) ir ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instruments, kura mērķis ir atrisināt konkrētas problēmas lauku apvidos. Valdība ieceļ pārvaldes iestādi, kuras uzdevums ir informēt iespējamos saņēmējus par pieejamo atbalstu, tā saņemšanas noteikumiem un ES finansējuma līmeni.
Kohēzijas fonds sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju nesasniedz 90 % no 27 ES dalībvalstu vidējā IKP līmeņa, lai stiprinātu ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Kohēzijas fonds atbalsta ieguldījumus vides un Eiropas transporta tīklu jomā, ja transporta infrastruktūra ietilpst TEN-T sistēmā.
KF var izmantot arī finanšu instrumentu formā.
