EU-27

Programmai LIFE ir divi novirzieni: vide un rīcība klimata jomā.
Novirzienārīcība klimata jomā ir arī divas apakšprogrammas:
a.    Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām
b.    Pārkārtošanās uz tīru enerģiju

Projekti tiek finansēti šādās kategorijās:

-    Standarta pasākumu projekti (SPP) — tradicionāli LIFE projekti, kas balstīti uz paraugpraksi, demonstrēšanu, spēju palielināšanu, ieviešanu, ieguldījumu mobilizēšanu un atbilstošās ES politikas īstenošanu.

Saņēmēji

-    Vietējās un reģionālās iestādes;
-    Publiskās un privātās vienības, kas darbojas to vārdā (piem., sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, sabiedriskā transporta sniedzēji, sociālo mājokļu apvienības)

Dalībvalstis

ES28

Mehānisms veicinās atjaunojamo resursu rentablāku ieviešanu ES, it īpaši apgabalos, kur dabas resursi ir vieglāk pieejami vai kur tam ir piemērotāki ģeogrāfiskie apstākļi.

Mehānisms apvieno valstis, kas brīvprātīgi veic iemaksas mehānismā (ieguldītājas dalībvalstis), un valstis, kas piekrīt jaunu projektu būvniecībai savā teritorijā (uzņēmējas dalībvalstis). Taču starp ieguldītājām dalībvalstīm un uzņēmējām dalībvalstīm nav tiešas saiknes vai sarunu, kā to pieprasa citi ES sadarbības mehānismi.

Priekšrocības ieguldītājām dalībvalstīm:

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā.

Papildus dotācijām EISI piedāvā tādus inovatīvus finanšu instrumentus kā garantijas un projektu obligācijas. Šie instrumenti rada būtisku sviras koeficientu, izmantojot ES budžeta līdzekļus, un paātrina papildu finansējuma piesaisti no privātā sektora un citiem publiskā sektora dalībniekiem.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms (TPM) ir svarīgs rīks, kas nodrošina taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, šajā procesā nevienu neaizmirstot. Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) ir viens no trim pīlāriem (līdztekus InvestEU taisnīgas pārkārtošanās shēmai un Publiskā sektora aizdevumu mehānismam). Tas kā jaunais kohēzijas politikas instruments atbalsta teritorijas, kuras pārkārtošanās uz klimatneitralitāti skar vissmagāk, lai novērstu reģionālo nevienlīdzību.

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kura budžets 2021.–2027. gadam ir 99,3 miljardi eiro, sniedz svarīgu pienesumu ES nodarbinātības, sociālajā, izglītības un prasmju politikā, tostarp palīdz īstenot strukturālās reformās šajās jomās.
Fonds ir viens no stūrakmeņiem, kas palīdzēs atgūties no koronavīrusa pandēmijas un risināt ar darbaspēka līdzdalību, izglītības un veselības aprūpes sistēmām un padziļinātu nevienlīdzību saistītus jautājumus.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) mērķis ir stiprināt ekonomiku un sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, novēršot atšķirības starp tās reģioniem. 2021.–2027. gadā tas veicinās ieguldījumus viedākā, “zaļākā”, savienotākā un sociāli atbildīgākā Eiropā, kas ir tuvāka saviem iedzīvotājiem. 
ERAF darīs pieejamus ieguldījumus, lai Eiropa un tās reģioni kļūtu:

EJZAF darbojas no 2021. līdz 2027. gadam un atbalsta ES kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) un ES starptautisko okeānu pārvaldības politiku.
EJZAF atbalsta inovatīvus projektus, kas sekmē ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu.
It īpaši tas veicina:

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) ir ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instruments, kura mērķis ir atrisināt konkrētas problēmas lauku apvidos. Valdība ieceļ pārvaldes iestādi, kuras uzdevums ir informēt iespējamos saņēmējus par pieejamo atbalstu, tā saņemšanas noteikumiem un ES finansējuma līmeni.